Skaļās lasīšanas konkurss

Lai veicinātu lasītprasmi un attīstītu prasmi publiski uzstāties, 22.februārī Atašienes notika Skaļās lasīšanas konkurss. Skolēni izvēlējās savām interesēm atbilstošu grāmatu un konkursam gatavojās lasīt 3 minūtes garu fragmentu no tās. Pirms uzstāšanās katrs pastāstīja par izlasīto un reklamēja savu izvēlēto grāmatu. Žūrija vērtēja katra dalībnieka lasīšanas tempu, dikciju, sižetam atbilstošu intonāciju, prasmi lietot uzsvarus un emocionāli aizraut klausītāju, grāmatas un fragmenta atbilstību vecumposmam. Lasītāji sacentās trīs vecumu grupās.

1.-3.klašu grupā godalagas ieguva:  1.vieta Aigars Jaudzems, 2.vieta Kristiāns Ratkuns, 3.vieta Raivis Tabunovs un Demians Ratkuns

Klausītāju simpātija Arvis Podnieks

4.-6.klašu grupā - 1.vieta Rūta Lazdāne, 2.vieta Dana Podniece, 3.vieta Liene Kozuliņa

Klausītāju simpātija Emīlija Lindāne

7.-9.klašu grupā - 1.vieta Santa Kozule, 2.vieta Jolanta Dombrovska, 3.vieta Ralfs Lesnieks un Amanda Užule

Skatītāju simpātija Matīss Cvilikovskis

Skolotāja Mārīte Adamoviča

 

7.-9.klases ekskursija uz Rīgu

23. februārī 7.-9. klašu skolēni devās uz Rīgu, lai Skolas somas piedāvājuma ietvaros apmeklētu centru "Neredzamā pasaule", kur piedzīvotu ekskursiju tumsā jeb sajustu pasauli tādu, kādu to redz vājredzīgi vai neredzīgi cilvēki. Nonākot pilnīgā tumsā, pazīstami un saprotami priekšmeti, skaņas un smaržas mēdz pārvērsties. Tā bija 90 minūšu pastaiga piecās telpās, mēģinot iepazīt sajūtas, ar ko ikdienā saskaras neredzīgi cilvēki. Bijām dzīvojamajā istabā, tirgū, uz rosīgas ielas un parkā, kur mācījāmies atšķirt ielas trokšņus un dabas skaņas. Ekskursija noslēdzās improvizētā kafejnīcā, kur risinājām sarunas ar mūsu neredzīgajiem gidiem. Noskaidrojām visus mūs interesējošos jautājumus un guvām reālu priekšstatu par to, kā jūtas un dzīvo neredzīgi cilvēki. Kā atzina visi dalībnieki, tā ir vērtīga pieredze, ko ieguvām caur sajūtām.

Bijām arī Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, kur atraktīvs gids mūs izveda cauri medicīnas vēstures nozīmīgākajiem posmiem. Īpaši interesanti bija sekot medicīnas pirmsākumiem viduslaiku pilsētā. Bija interesantas arī citas apskates telpas, kur varēja iepazīt nozīmīgus medicīnas vēstures posmus.

Ekskursiju noslēdzām ar kino Forum Cinema apmeklējumu, kur noskatījāmies filmu “Ella un melnais jaguārs”.

Skolotāja Vita Jaudzema


Kad gadsimti satiekas

7.februāra rīts atausa tāpat kā citi rīti - pelēks un nemīlīgs, jo ziema jau apnikusi pati sev, kur nu vēl citiem. Bet tā ap pusdienas laiku vecā Marinzejas pils pamodās no ziemas pussnaudas - pagalmā no Varakļānu puses ieripoja autobuss, un no tā čalodams izbira vesels bars bērnu. Viņi nesa sev līdzi visdažādākos mūzikas instrumentus. Paga, paga, vai tikai nav gaidāms kārtējais pils koncerts? Jā! 7. februārī Marinzejas pilī atkal atdzīvojās vēsture, šalca dāmu kleitas un skanēja mūzika. Gan pašus mājiniekus, gan viesus priecēja skaistā sveču izstāde ”Dzeja iedvesmo”, jo 2. februāris taču ir sveču diena. Arī nelielā izstāde “Lietas stāsta par Marinzejas iedzīvotājiem” daudzos izsauca interesi.

Arī šogad mājinieki nospēlēja ludziņu no pils vēstures. Galvenais varonis bija arhitekts Aleksejs Dogadkins, vēl pavisam jauns Latvijas Universitātes students (kura lomā iejutās Ralfs) un viņa jaunā sieva, topošā dziedātāja Veronika (Santa). Aleksejs tikko saņēmis vēstuli no sava audžutēva grāfa Teodora fon der Borha. Jaunais pāris nolemj doties kāzu ceļojumā uz Teodora dzimteni - Marinzejas pili. Ir 1926.gads, un pilī jau darbojas skola. Jaunā skolotāja Agnese (Amanda) pagalmā nodarbojas ar skolēniem Vilnīti (Raivis) un Paulīni (Rūta.). Tad vietējais zemnieks (Matīss) ieved pils pagalmā viesus - Alekseju un Veroniku. Agnese pastāsta viņiem par pili senajos grāfu laikos un vedina pastaigāties parkā. Pa to laiku atdzīvojas sens mīlas stāsts, kuru atveidoja Marija (Sofija) un viņas māsīca kņaze Olga Krapotkina (Evelīna), lasot savu mīļoto vīriešu vēstules, kuras atnesa kalpone (Jolanta).

Varakļānu Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi iepriecināja ar brīnišķīgu koncertu.

Bet kas tad īstenībā bija Aleksejs Dogadkins? Ja īsumā - arhitekts, strādājis pie vairākiem projektiem kā līdzautors vai palīgs. Nozīmīgākie Medīcīnas vēstures muzeja iekārtošanā (viņš bija Paula Stradiņa ilggadējs ģimenes draugs), līdzdalība Eižena Laubes Ķemeru viesnīcas projektā. Grāfa Teodora fon der Borha audžudēls.

Bet Alekseja dzīvesstāsts atgādina aizraujošu romānu. Viņš ir dzimis 1902.gadā. Tēvs Jevgeņijs Dogadkins nāca no tobrīd paputējušas muižnieku dzimtas, kuras saknes tomēr sniedzās līdz Krievijas monarhiem. Jevgeņija māsa bija lielkņaza Nikolaja krustmeita. Mātes Jevdokijas senči bija tatāru izcelsmes tirgotāji. Abi iepazinās tālajā Krievijas pilsētā Toboļskā, kur arī nosvinēja kāzas. Jaunā pāra dzīvi par saskanīgu nosaukt nevarēja. Jaunajai sievai viņas 16 gados likās, ka dzīve sastāvēs tikai no jauniem tērpiem un izpriecām. Bet Jevgeņijs aizrautīgi pievērsās savam ārsta darbam un sāka arī zinātniskus pētījumus. Pavadīt sievu uz teātriem, izjādēm un ballēm viņam vienkārši nebija laika. Sākās strīdi un nesaskaņas. Viņu pirmais un vienīgais bērns Aleksejs nāca pasaulē tālu no sava tēva, Jevdokijas mātesmāsas greznajā medību pilī netālu no Varšavas. Turpmākos gadus zēns dzīvoja te pie tēva, te pie mātes, brīžam viņu pieskatīja tēva draudzene, brīžam dienestnieks. Vienu gan var teikt - materiālā ziņā viņam nekā netrūka, tāpat kā netrūka labu skolotāju. Jau no bērnu dienām viņam parādījās divi talanti - zīmēšana un klavierspēle. Ģimene nolēma - Aleksejs būs pianists. Diemžēl pēc agros pusaudža gados iegūtas rokas traumas šis sapnis bija jāaizmirst.

Sākās Pirmais pasaules karš. Jevgeņijs, ārstēdams tīfa slimniekus, saslima arī pats, bet tad jau viņš ar sievu bija šķīries, un Jevdokija tikai vēlāk saņēma ziņu par viņa nāvi. Nav zināms, kad, kur un kādos apstākļos Jevdokija iepazinās ar Teodoru fon der Borhu. Šajā laikā Teodors bija jau izputinājis Marinzejas muižu un iegādājies Zīres muižu Ventspils rajonā. Jūtas pret skaisto atraitni tatārieti laikam bija spēcīgas, jo 1917.gadā viņš devās pie Romas pāvesta, lai šķirtu laulību ar grāfieni Helēnu Kelleri. Jevdokija kļuva par viņa sievu, bet Alekseju viņš adoptēja, noalgoja viņam latviešu valodas skolotāju un apmaksāja mācības ģimnāzijā, kamēr vien turējās nauda. Varbūt tā Teodors vismaz pats sev attaisnoja nevērīgo attieksmi pret paša trim dēliem. Un sākās skaistā dzīve - tāda, kādu bija gribējusi Jevdokija - izjādes, viesības, kāršu spēles. Bet drīz vien tam visam pienāca gals - Zīres muižu izūtrupēja, Teodors noīrēja mazu dzīvoklīti Ventspilī. Kāda tur vairs mīlestība! Laimīgais pāris izšķīrās.

Bet Aleksejs ar labām sekmēm pabeidza Ventspils ģimnāziju un iestājās Latvijas Universitātēs Arhitektūras fakultātē. 1926.gada rudenī viņš apprecējās ar jauno, daudzsološo dziedātāju Veroniku Balodi. Ģimenē piedzima divi bērni - dēls Juris un meita Māra (vēlāk rakstniece Māra Horna). Paralēli arhitekta darbam Aleksejs būvē ģimenes māju Pārdaugavā. 50.gados viņš apprecas otrreiz ar igaunieti Helēnu Tentu, un šajā ģimenē piedzimst meita Irēna. Kaut gan šķiršanās no Veronikas bija smaga, tomēr abu ģimeņu bērni labi satika un nepieciešamības gadījumā viens otram palīdzēja.

Aleksejs bija īsts sabiedrības cilvēks. Viņam ļoti patika rīkot lielas un plašas viesības ģimenei un draugiem, kuru viņam bija daudz. Arī trūcīgajos kara un pēckara gados, kad galdā bija tikai kartupeļi, dārzeņi, rudzu miltu cepumi un kāda pašu audzēta vistiņa. Bērnībā iegūtā rokas trauma gan liedza viņam kļūt par pianistu, bet netraucēja spēlēt klavieres mājas viesībās. Aleksejs bija arī ļoti labs dejotājs un mazmeitas kāzās izdancināja gan līgavu, gan abas savas sievas.

Kad sākās atmodas laiks, Aleksejs visam aktīvi sekoja līdzi un priecājās, ka dzīve kļuvusi ļoti interesanta. Viņam bija milzīgs gandarījums, kad tika uzaicināts par ekspertu Latviešu biedrības nama novērtēšanā, bet Brāļu kapu ansambļa atjaunošanā izmantoja viņa fotogrāfijas vēl no tiem laikiem, kad viņš darbojās kopā ar Eiženu Laubi. Arhitekta Alekseja Dogadkina garais un darbīgais mūžs noslēdzās 1996.gadā.

Vai Aleksejs Dogadkins tiešām kādreiz bijis Marinzejas pilī? Par to gan nekādu ziņu nav. Toties viņa meita rakstniece Māra Horna un mazmeita Dace Blūma mūsu skolu apmeklēja 2017.gada vasarā. Tad viņas skolas vēstures stūrītim uzdāvināja atklātnes, kuras no dažādām Eiropas valstīm savam audžudēlam sūtījis Teodors fon der Borhs. Savukārt es varēju daudz pastāstīt par grāfu un viņa priekštečiem Marinzejas pilī. Māru tas ļoti interesēja. Galu galā Teodors jau man ir gandrīz vectēvs, Māra smējās. Diemžēl no šīs sirsnīgās tikšanās nav palikusi neviena fotogrāfija.

Un tā - koncerts pagājis, viesi aizbraukuši, dekorācijas novāktas. Bet palikusi tā sajūta, ka šajā dienā Marinzejas pilī satikušies vairāki gadsimti.

Skolotāja Ināra Mihaloviča


Sveču diena

Kad saules gaisma atgriezusies par stundu, tradicionāli svinam Sveču dienu, veidojot logu noformējumu, tematiskās sveču kompozīcijas un Pils pasākumu. Šogad sveču kompozīciju izstādes moto ir “Dzeja iedvesmo”. Rokrakstu konkursa “Raksti glīti, cieni lasītāju” darbos, kas norisinājās šajā nedēļā, varam lasīt arī par ziemu un svecēm. Darbi aplūkojami izstādēs skolas vestibilā. Sveču dienas aktivitātes noslēgsies ar Pils pasākumu, kur teātra pulciņa dalībnieki rādīs uzvedumu un Varakļānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņi sniegs koncertu.






Skatuves runas konkurss, skolas kārta

1.februārī pieci Atašienes skolas skolēni piedalījās Skatuves runas konkursa skolas kārtā.

1.klases skolnieks Aigars Jaudzems ieguva 1.pakāpes diplomu un ir izvirzīts uz nākamo konkursa kārtu.

2.klases skolnieks Raivis Tabunovs un 3.klases skolnieks Kristiāns Ratkuns ieguva pateicību par dalību konkursā. otrajā rindā centrā.

4.klases skolniece Krista Kristāna Parfenkova ieguva 2.pakāpes diplomu.

6.klases skolniece Rūta Lazdāne ieguva 2.pakāpes diplomu.

7.klases skolniece Sofija Stepanova ieguva 1.pakāpes diplomu un ir izvirzīta uz nākamo konkursa kārtu.

Tikšanās ar vides speciālistu

29. janvārī karjeras nedēļas ietvaros mums bija iespēja tikties ar vides aizsardzības speciālistu, mūsu skolas bijušo absolventu un populāro volejbolistu Zigurdu Adamoviču. Tikšanās laikā mēs iepazinām vides aizsardzības speciālista profesiju, uzzinājām par pienākumiem, ikdienu, darba gaitu, kā mēs paši varam kļūt par vides aizsardzības speciālistiem, kādas makšķerēšanas iespējas ir jauniešiem. Mēs iepazinām makšķerēšanu un mūsu Marinzejas ezeru no cita skatu punkta, aizrautīgi klausījāmies par dabas aizsardzību, uzzinājām, katrs no mums var ietekmēt zivju dzīvošanas apstākļus ne tikai Jēkabpils novadā, bet arī visā Latvijā.

Vides speciālists mums deva vienreizēju iespēju apskatīt dažādus rīkus, rācijas, siltumuztverošās kameras, binokļus, kuri palīdz atvieglot inspektora ikdienas pienākumu veikšanu. Uzklausījām dažādus pieredzes stāstus, unikālus ieteikumus makšķerēšanai.

Nodarbības beigās katra komanda pārbaudīja savas zināšanas viktorīnā un krustvārdu mīklas minēšanā. Katram bija iespēja iegūt balvas - cepures. Pēc tikšanās visi devās ārā, kur varēja vērot dronu darbībā virs ezera un skolas. Z.Adamovičs arī kā bijušais skolas audzēknis pievienojās skolas kolektīvam akcijā "Skolām laukos būt", dziedot Latvijas himnu.

Paldies par jauko nodarbību!

Skolas avīzes “Pēda” komanda

Ziemassvētki Atašienes skolā

Pasaku mežā zvaigžņu gaismā zaigojas pasaku namiņš. Bet kas tur tik skaisti skan? Kas tur tik spoži mirdz?

21. decembrī mūsu skolā bija īpaša diena, kurā svētkus un brīnumus radījām mēs paši.

Ikgadējā egles iedegšana šogad bija īpaša, mūsu krāšņā egle tika iedegta dziesmu pavadījumā.

Ziemassvētkus svinot pasaku mežā, mēs satikām dažādus tēlus – pasaku meža iemītniekus ar astēm un ausīm, rosīgo Meža māti, gan čaklos, gan nepaklausīgos rūķus, pat drosmīgās princeses, kuras nomaldījās, meklējot Ziemassvētku vecīti ar dāvanām. Bet ko tad viņi visi tur meklē un gaida? Nu, protams, Ziemassvētku brīnumu! Katram tas ir savādāks, par to mēs pārliecinājāmies, jo katrs klases priekšnesums deva savu vērtību un pastāstīja, ko Ziemassvētki nozīmē katram no mums. Kādam tas ir pavadītais laiks ar ģimeni, dziesmas, dejas, draudzība, uzticība vai pat dāvanas, bet kādam tas ir kaut kas īpašs

Ho-Ho-Ho! Kas tur debess malā traucas? Vai tik tas nav Ziemassvētku vecītis! Pasākuma izskaņā arī pie mums rakstītām kamanām atlidoja Ziemassvētku vecītis ar dāvanām un savu pavadoni Sniegbaltīti. Kopā devāmies dažādās rotaļās, palīdzējām atrast piparkūku namiņus un kārtīgi izdancinājām Ziemassvētku vecīti. Tā kā mūsu skolā mācās paklausīgi bērni, rūķi dāvanas sagādāja katram.

Šajos svētkos mēs atradām katrs  savu lielo vai mazo svētku brīnumiņu. Novēlējām siltus, mīlestības pilnus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu.

Skolas avīzes "Pēda" komanda


Skolēnu pašpārvaldes aktivitātes


Tēvzemes nedēļa

No 10. -17. novembrim Atašienes skolā notika Tēvzemes nedēļa “No vecvectēvu gudrības klēts ”, kas šogad bija veltīta latviešu tautas folklorai.

Tradicionāli šo nedēļu sākām ar Mārtiņdienas tirgu, kur ikviens varēja nopirkt dažādus mājās ceptus gardumus. Tirdziņa dalībniekiem bija prieks par ietirgoto naudiņu, bet pircējiem kārumi deva enerģiju visai dienai.

13. novembrī mūsu skolā viesojās Atašienes folkloras kopa “Vīraksne”, kura iepazīstināja skolēnus ar dažādiem mūzikas instrumentiem un dažādām dziesmām, iesaistīja dažādās rotaļās, visi kopā minējām mīklas un par to katram bija iespēja nopelnīt saldu balvu.

15. novembrī mūsu skolas literatūras skolotāja Ināra Mihaloviča visus skolēnus aicināja iepazīt Marinzeju. Skolotāja sniedza izsmeļošu informāciju par mūsu skolas vēsturi un objektiem, kas atrodas tai blakus. Klases stundās par dzirdēto informāciju skolēni aizpildīja darba lapasVai tu pazīsti Marinzeju? un apmainījās ar zināšanām.

16. novembrī ikviens skolēns varēja pielikt savu rociņu aušanas darbnīcā “Latvijas gadalaiki, tādā veidā iepazīstot seno latviešu arodu – aušanu.

vzemes nedēļu noslēdzām ar pasākumu visiem kopā “Gudru ņēmu padomiņu. Katrai klasei bija jāsagatavo neliela prezentācija par kādu folkloras tēmu – latvju zīmēm, tautasdziesmām, teikām, mīklām, pasakām vai tradicionālajiem latviešu ēdieniem.

Tēvzemes nedēļa bija piepildīta ar dažādiem interesantiem pasākumiem, kas skolēniem sniedza zināšanas un gandarījumu par pašu paveikto.

Skolas avīzes “Pēda” komanda

Naudas diena

31.oktobrī Atašienes skolas visas klases iesaistījās Swedbank organizētajā finanšu pratības iniciatīvā "Naudas diena". Videolekciju formātā interaktīvā, vieglā un aizraujošā veidā speciālisti stāstīja, kas ir nauda, kāpēc svarīga budžeta plānošana, kā pelnīt naudu un kā to gudri ieguldīt.

1.–2. klases tēma “Nauda. Tās veidi un drošība”. Skolēni noskaidroja, kā radās nauda? Kāpēc tā ir vajadzīga? Kā parūpēties par naudas drošību. Kā naudu pelna? Domāja, kāda varētu būt nākotnes nauda un mēģināja to uzzīmēt.

1.kl. audzinātāja M.Adamoviča: Skolēniem patika epizode, kad vienaudzis praktiskās situācijās demonstrēja, kā un kur nevajadzētu glabāt naudas maku, lai tas nebūtu viegli pieejams zagļiem. Interesantas bija aktīvās pauzes, un patika zīmēt nākotnes naudu.

3.–5. klases tēma “Kā gudri rīkoties ar naudu”. Skolēni izpētīja savas vajadzības un vēlmes. Uzzināja, kā gudra tērēt. Uzzināja par krāšanu un mērķu sasniegšanu. Skolēni ar aizrautību veica stundas uzdevumu - filmēja video.

6.–7. klases tēma “Budžets. Ieņēmumi un izdevumi”. Skolēni klausījās par budžetu, ienākumiem un izdevumiem, plānoja ienākumus, izdevumus. Stundas uzdevumā skolēni izstrādāja ekskursijas maršrutu, kur bija jāieplāno visi izdevumi.

8.–9. klases tēma “Karjera. Gatavošanās nākotnes profesijai”. Skolēni uzzināja, kāda nozīme ir zināšanām, prasmēm un attieksmei, veidojot karjeru. Kā attīstījušās tehnoloģija un kāda ir to ietekme uz nākotnes profesiju. Gatavošanās nākotnes profesijai notika ar nākotnes darba ņēmēja sociālo tīklu profila veidošanu, kā arī izstrādāja treniņa plānu, kā veiksmīgi sagatavoties nākotnes profesijai, ko iesniedza konkursam.

Visu grupu skolēni piedalīs konkursā balvas izlozē, nosūtot izpildīto uzdevumu.

Pauzēs skolēni varēja atpūsties vai pēc izvēles interaktīvi līdzdarboties pasākumā kopā ar grupu “Citi Zēni”, piesakoties vietnē menti.com,.

Skolotāja Rita Grīnberga

Nākotnes nauda


Dzejas stunda

Iepriekšējā dienā vējš bija izplosījies, locīdams un pluinīdams Marinzejas parka koku galotnes, bet nākamajā, 13. oktobra rītā, tam bija apnicis darboties, un debesīs atspīdēja spoža saulīte. Zem kļavām mirdzēja daudzkrāsains lapu paklājs. Tas mūsu ikgadējā dzejas stundas atribūts – kļavu lapas un svecītes tās attēlo dabas doto siltumu un gara gaismu, ko mums dod rakstnieku un dzejnieku rakstītie vārdi.

Šogad jau iepriekšējā dienā skolas vestibilā varējām apskatīt bibliotekāres Mārītes Adamovičas veidoto grāmatu izstādi – enciklopēdijas, vārdnīcas un mācību grāmatas latviešu valodā. Valodā? Jā, dzejas pamats taču ir valoda, turklāt šogad atzīmējam 150 gadus kopš ievērojamākā latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna dzimšanas.

13. oktobrī pulcējāmies visi kopā. Atcerējāmies Jāņa Endzelīna biogrāfijas faktus. “Katras tautas lielākā bagātība ir tās valoda, tā viņš ir teicis. Kā vienmēr, bija ieradušies mūsu mazākie dzejas stundas dalībnieki – bērnudārza audzēkņi, kuri godam pārstāvēja savu mācību iestādi, un, audzinātāju atbalstīti, veiksmīgi tika galā ar savu dzejolīti.

Saistībā ar pagājušajiem Dziesmusvētkiem gan sākumskolas, gan vecāko klašu skolēni runāja dzejoļus par latviešu valodu, tās nozīmīgumu, kā arī par dziesmas, dziedāšanas un Dziesmusvētku nozīmi mūsu vēsturē un kultūrā.

“Mēs neesam koki, mēs esam mežs” , šos vārdus atcerējāmies, skatoties fotogrāfijas no pagājušajiem Dziesmusvētkiem. Jauki apzināties, ka milzīgajā dziedātāju pulkā Lielajā estrādē kādam bija mamma vai tētis, brālis vai māsa, draugs vai skolotājs.

Tā pagāja šī diena – dzejas gaismas apspīdēta.

Skolas avīze "Pēda" radošā komanda

Programmas “Kontakts” projekta aktivitāte

3. oktobrī uzsākām IZM projektu konkursa programmas “Kontakts” projekta īstenošanu. Mūsu projekta mērķis ir stiprināt visu 4 Sūnu skolu skolēnu pašpārvalžu darbību, veicināt jauniešu savstarpējo komunikāciju un sadarbības prasmes. Pirmā tikšanās reize notika Atašienes skolā. Lai vieglāk un prasmīgāk mēs iepazītu viens otru, mums talkā nāca improvizācijas teātra pulciņa vadītāja Inese Zīle. Tas bija tik interesanti, ka mēs pat nepamanījām, pa kuru laiku ir pagājusi visa pēcpusdiena. Aktivitātes bija ļoti dinamiskas, uzjautrinošas. Tās palīdzēja mums sadarboties, iziet no savas komforta zonas un iepazīt ne tikai citus, bet arī sevi.

Viens no tikšanās mērķiem bija arī iepazīstināt viesus ar savas skolas vēsturi un mūsdienām. Centāmies to izdarīt interesanti - ar improvizācijas teātra palīdzību atklājām muižas daudzos gadus 3 minūšu uzvedumā.

Pateicoties brīnišķīgajai pasākuma vadītājai un, protams, arī mūsu atsaucībai, kopā jauki pavadījām laiku un ieguvām jaunas, vērtīgas zināšanas, atklāsmes, kas noderēs pašpārvalžu aktivitātēs un arī skolas ikdienā. Paldies visiem par aktīvu darbošanos un uz tikšanos 2.aktivitātē Vīpē!

Atašienes skolas pašpārvaldes prezidente Santa Kozule

Nodarbības mobilajā DABAS KLASĒ

Mobilā dabas klase piedāvā atraktīvā un izklaidējošā veidā izzināt dabas ekosistēmas, dabas vērtības un iesaistīties dabas saglabāšanas pasākumos. Aktivitātes veidotas kā darbnīcas un dabas izglītības spēles. To tematika iepazīstina ar piecām dažādām ekosistēmām – mežiem, saldūdeņiem, jūras piekrasti, zālājiem un purviem, šo ekosistēmu dažādo elementu savstarpējo saistību, potenciālajiem draudiem, apsaimniekošanas veidiem un nozīmi, kā arī katra cilvēka iespējām iesaistīties dabas vērtību saglabāšanas pasākumos.

Nodarbībās piedalījās Atašienes skolas visu klašu skolēni un 5-6 gadīgo grupas audzēkņi, kā arī Vīpes un Mežāres skolu 4.-6. klases un Sūnu skolas 5.-9.klases skolēni.

Skolotāja V.Jaudzema


Skolotāju diena

Kamēr aiz loga nesteidzīgi tuvojas rudens ar dažām krāsainām rudens lapām,  pie mums skolā ir atlidojuši viskrāšņākie tauriņi, lai pavēstītu, ka šodien skolā ir īpaša diena. Nu, protams, šodien taču ir skolotāju diena!

Būt par skolotāju ir kaut kas īpašs un mazliet neparasts, tikšanās klasē katru dienu, vēlie vakari, labojot dažādus brīnumdarbus, skolēnu radziņi, kas reizēm iznāk gaismā, un neaprakstāmais siltums sirdī, kas vienmēr atgādinās, cik ļoti mēs mīlam jūs. 29.septembrī mūsu “muižā” tika sirsnīgi nosvinēta skolotāju diena. Tikai šogad mazliet savādāk…

Mūsu skolotājas ir kā īstas princeses, tādēļ šajā skolotāju dienā mēs atsākām senu tradīciju - skolotāju dienas “kariete”. Tika atklāts ekskluzīvs 1 dienas maršruts Atašiene - Marinzeja.  “Karietei” iebraucot skolas pagalmā, mēs visi sagaidījām skolotājas ar siltiem sveicieniem un mīļiem vārdiem, protams, nevarējām iztikt bez atbilstošās dziesmas – “No 10-10”.  Skolas zālē mūsu brašie džentlmeņi ar īpašu sveicienu - rožu pušķīti, sagaidīja un pavadīja katru skolotāju. Skolotāju diena tika atklāta. Kā jau minējām, šī skolotāju diena bija mazliet savādāka, jo ierasto pārbaudījumu vietā aktivitātēs mēs darbojāmies visi kopā. Gan skolotājas, gan arī mēs ikviens savas skolas gaitas uzsākam ar ALFABĒTA apguvi. Tāpēc pirmajā aktivitātē visi kopā dziedājām dziesmiņu par alfabētu  -  “Joka pēc alfabēts”. Kārtīgi izdziedājušies un iesildījušies, mēs  ķērāmies  pie mazliet sarežģītākas aktivitātes - “Skolotājas bērnu acīm”. Katra  mūsu skolotāja ir unikāla un ļoti īpaša, katrai ir savs talants, hobiji, mīļākais zieds un, protams, savs oriģinālais teiciens. Aktivitātes laikā skolotājām tika lasīti apraksti, uzdevums bija atpazīt skolotāju, par kuru ir stāsts. Pildot šo uzdevumu, katrs uzzināja kaut ko jaunu par savu mīļāko skolotāju. Visas nedēļas garumā gatavojām skolotājām vēl vienu pārsteigumu – video “Mana skolotāja ir…”. Uzņemot video, gan lieli, gan mazi pacentās, pielika savas pūles, lai iepriecinātu savu skolotāju. Svinīgās stundas noslēgumā zāle piepildījās ar patīkamām emocijām un sirsnīgiem vārdiem, mīļiem apskāvieniem. Noslēdzot svinīgo stundu, ikvienam bija liels gandarījums par paveikto, jo neviens desmitnieks neaizstās skolotāju sirsnīgos smaidus un šos skaistos mirkļus, kurus varam piedzīvot tikai kopā ar jums! Turpinājām arī mūsu skolas tradīciju – 8./9. klase iejutās skolotāju lomās mazākajās klasēs, kamēr skolotājas varēja atpūsties godam nopelnītajā svētku dienā.  

Skolas avīzes “Pēda” radošā komanda


No sēklas līdz tankkuģim

8.septembrī 7.,8. un 9. klase devās mācību ekskursijā uz Latgales reģiona meža un koksnes izziņas pasākumu, kuru organizēja AS “Latvijas finieris”. Tas notika aktīvās atpūtas un izglītības centrā “Sarkaņkalns” Rēzeknes novada Verēmu pagastā.

Izkāpām no autobusa un sākām savu zinību ceļu, kāpjot uz Sarkaņkalna virsotni. Skati bija apburoši, zilās debesis un pārredzamie meži, un ezers tālumā. Sarkaņkalns ir ideāla vieta šādam pasākumam, jo ar lielu dalībnieku skaitu, apmēram 1700 skolēnu un darbošanos 33 izziņas stacijās, nebija vērojama pārāk liela drūzmēšanās. Tas mums visiem patika.

Ejot pa kalniem un lejām, mēs apskatījām visas 33 stacijas.  Katra no stacijām bija ļoti aizraujoša un unikāla, jo bija pārstāvēta ne tikai meža nozare, bet arī glābšanas dienesti un armijas pārstāvji ar tehniku un ieroču demonstrējumiem, kā arī militārie mediķi. Lielākajā daļā staciju mēs iepazināmies ar sev interesējošām tēmām un paplašinājām savu redzesloku, tuvāk iepazinām dabu,  atvērām arī durvis uz dažādām karjeras kāpnēm meža nozarē. Mūsu audzinātāja pamēģināja, kā būtu strādāt uz baļķu vedēja, jo viņas brālis uz tāda strādā. Izrādās, ka tā ir viena no bīstamākajām šoferu profesijām Latvijā.

Aptaujājot klasesbiedrus, secinājām, ka  mūsu iecienītākā stacija  no visām bija  NATO karavīru pirmās palīdzības apmācība, kurā ne tikai demonstrēja, kā apstādināt asiņošanu, apstrādāt brūci, bet arī deva iespēju  pamēģināt uzlikt žņaugu uz sevis. Tā kaujas apstākļos ir vienīgā iespēja glābt dzīvību smaga ievainojuma gadījumā. Ļoti aizkustināja arī stāsti par dzīvi karalaukā, kuri noteikti mums katram sniedza kādu mācību. Viens no instruktoriem bija misijas karavīrs no ASV, tāpēc bija iespēja sazināties un parādīt savas svešvalodu zināšanas.

Stacija, kurā paši vai ar drauga palīdzību varējām uzmeistarot savu putnu būrīti, arī bija ļoti aizraujoša, īpaši meitenēm. Gala rezultāts un gandarījums runā pats par sevi, jo uz mājām tika vests būrītis, kurā pavasarī tiks gaidīti iemītnieki.

Pateicoties staciju vadītājiem, mēs atradām atbildes uz katru sev interesējošo jautājumu. Pārbaudījām savu veiksmi un intuīciju, minot un iegūstot balvas, uzņēmām foto ar visiem mīļo Cūkmenu, protams, arī izbaudījām čiekuru vannu, cītīgi ražojām elektrību, pētījām dzīvnieku pēdas, kā īsti Latvijas patrioti pielaikojām karavīra tērpu. Kārtīgi izpētījām tik pārsteidzošo meža nozari, aktīvi pavadījām laiku un ieguvām neaizmirstamu pieredzi.

Brīvajā laikā mēs ne tikai mainījāmies ar iespaidiem savā starpā, bet arī iepazināmies ar citu skolu skolēniem. Tas šo pasākumu padarīja vēl labāku, jo varējām socializēties, dalīties ar iespaidiem, pieredzi, uzklausot arī citu skolu pārstāvjus.

Ekskursija bija ļoti jauka, un tās laikā mēs atklājām daudz ko jaunu ne tikai par meža nozari, bet arī par sevi un apkārtējiem. Liels paldies par šo brīnišķīgo pieredzi!

Skolas avīze "Pēda"


Zinību diena Atašienes skolā

Sākam 2023./24.mācību gadu

Koku lapas lēnām sāk palikt zeltainas, saulīte miegaini slēpjas aiz pelēkajiem mākoņiem, profesors lācis skolas vestibilā nesteidzīgi lasa ābeci, bet bērni cītīgi gatavojas skolai, beidzot ir pienācis septembris.

Jaunais mācību gads ir pārmaiņu pilns - jauni projekti skolas dzīves uzlabošanai, mācību ekskursijas,  pārsteidzoši  atklājumi un zināšanu pilnas grāmatas, kā arī jauni skolotāji,  kurus mēs ar prieku uzņemam savā pulciņā.

1.septembris ir īpašs visiem -  gan skolēniem, gan skolotājiem, bet it īpaši 3 brašiem pirmīšiem, kuri drosmīgi uzsāk savas skolas gaitas tieši mūsu skolā.

Lai jaunajā mācību gadā mēs varētu labāk sadarboties,  visi kopā spēlējām rotaļu “Ādamam bij’ septiņi dēli”,  katra klase, pat mazie

bērndārznieki  mums cītīgi rādīja, kā tie pavadīja vasaru un sagaida rudeni.

Pēc atvadām no saulainās vasariņas mēs devāmies sveikt mūsu mīļās skolotājas ar krāšņiem ziedu pušķiem un apskāvieniem, katra klātesošā smaids turpināja rotāt šo dienu.

Arī šajā septembrī turpinājām  tradīciju un  kopīgi fotografējāmies uz skolas kāpnēm.

Katrs septembris mūsu skolā ir ļoti sirsnīgs un īpašs, katru gadu ir pārmaiņas, bet, neskatoties uz to,  mums vienmēr pietiek spara mācīties un augt kopā kā vienam, draudzīgam kolektīvam.

Liels paldies visiem, kuri ieradās un palīdzēja mums radīt šos svētkus, jo svētki nav tikai konkrēts datums kalendārā, svētki ir tad, kad tos radām mēs paši.

Skolas avīze "Pēda"



Baltā galdauta svētki

Uz galda baltais galdauts klāts. Maizes klaips vēl silts. Trauslā sveču liesma spoži kā Latvija mirdz. Ar godu sirdī tiek atkārtoti vārdi “Dievs, svētī Latviju”. Mazās, bet mīlestības pilnās rociņas kopā apskauj mūsu tik lielo un daiļo Latviju. Nekur nav tik silti un droši kā mūsu dzimtenē.

Lai citi mīlētu Latviju, tā jāmīl mums pašiem, tādēļ par godu 4. maija svētkiem katra klase izveidoja savu apsveikumu Latvijai.  Katrs apsveikums bija radošs un sirsnīgs, izskanēja burvīga dzeja, tika gan dziedāts, gan dejots. Skatoties, kā katrs pielika piepūles un centās godāt mūsu īsto un vienīgo Latviju, sāka atplaukt smaids un sirdī bija siltums, apzinoties, ka katrs no mums tomēr ir lepns un prot godāt savu dzimteni.

Darbojoties aizraujošās aktivitātēs un spēlēs, mēs katrs uzzinājām kaut ko jaunu  par kultūru, vēsturi, pat sportu. Tika dzejots, minēts, kārtīgi asināts prāts, bet galvenais, ka  katrā komandā cītīgi iesaistījās visi - gan lieli, gan mazi. Tas atspoguļoja to, ka neviens netiek izstumts un Latviju veidojam mēs visi kopā. Pasākuma beigās mēs katrs sapratām un novērtējām, cik tas ir skaisti dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī, kurā ir tik dažādi un talantīgi cilvēki mums apkārt. Reizēm apstājoties un apskatoties mums apkārt, mēs varam novērtēt, cik daudz mums jau ir.

Liels paldies skolotājiem par tik vērtīgu un skaistu svētku dienu, aktivitātēm un cienastu. Paldies arī skolēniem par aktīvo iesaistīšanos un jauki pavadīto laiku, mācoties ar ne tik formālām metodēm. Šie svētki bija ļoti sirsnīgi un vērtīgi katram no mums.

                                            Skolas avīzes “Pēda”  radošā komanda



Putnu dienas "Visi putni skaisti dzied"

Aizvadītajā nedēļā, 31. martā, Atašienes skolā tika organizēts Putnu dienu pasākums “Visi putni skaisti dzied”, kurā piedalījās 4.-5.klašu skolēni no Vīpes, Mežāres, Sūnu un Atašienes skolām.

Katra klase bija sagatavojusi nelielu iepazīšanās  priekšnesumu, lai interesanti atklātu savas klases skolēnu būtību.

Dabas Aizsardzības pārvaldes pārstāvji Diāna Selecka un Artis Strods šajā dienā viesojās Atašienes skolā un pastāstīja daudz ko interesantu un noderīgu par putniem un to dzīvi.

Putnu atpazīšanas nodarbībā “Sadzirdi, ieraugi, atpazīsti” klašu komandām bija iespēja minēt putnus gan pēc balsīm, gan pēc izskata.

Nodarbības beigās katra klase izgatavoja putnu būrīti, kuru pēc tam ņēma līdzi uz savu skolu, lai to iekarinātu kokā pie savas skolas.

Lai arī laikapstākļi šajā dienā nelutināja, diena bija interesanta un piepildīta. Paldies skolotājai Vitai Jaudzemai par pasākuma organizēšanu.

Skolas avīzes “Pēda” komanda


Kontakts Jelgavā

Šī gada 21.-23.februārī mēs - Evelīna, Santa un Jolonta un skolotāja Līga Zalāne piedalījāmies Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras organizētās iniciatīvas izglītības iestāžu pašpārvalžu atbalstam “Kontakts” mācībās Jelgavā. Īsāk sakot, tikāmies ar Zemgales reģiona skolu pašpārvalžu dalībniekiem, lai domātu, runātu, spriestu, analizētu, mācītos. Šīs 3 dienas pagāja tik ātri un neaizmirstami. Tās bija piepildītas ar dažādām aktivitātēm, kuru laikā mēs mācījāmies, kā stiprināt, sistematizēt izglītības iestāžu pašpārvalžu darbību, vairot visu izglītojamo labbūtību, kā iekļaut, atbalstīt jauniešus ar ierobežotām iespējām, ieskatījāmies projektu rakstīšanas pamatos.

Mums katram nācās izkāpt no savas komforta zonas, jo bija jāspēlē dažādas iepazīšanās un saliedēšanās spēles, jāpiedalās skečos, katram bija jāpauž savs viedoklis un jāprot to pamatot. Protams, dalījāmies arī pieredzē un uzklausījām citu jauniešu viedokļus.

Veicinājām sadarbību novada skolu starpā, aktīvi piedalījāmies, izvērtējot savu un līdzcilvēku rīcību, un tagad esam gatavi cītīgi darboties un izmantot iegūtās zināšanas ikdienā, pašpārvaldes komandas stiprināšanā,  projekta izveidē. Apmācību laikā izjutām, kā tas ir būt citādākam, mācījāmies iekļaut un pieņemt dažādību mūsu sabiedrībā.  

Interesanti bija tas, ka no Jēkabpils novada šajās apmācībās piedalījās vēl trīs skolas - Dignājas, Zasas un Aknīstes jaunieši. Tas liecina, ka mūsu novadā ir daudz aktīvu jauniešu, kuri ir gatavi mācīties un savu ikdienu padarīt interesantāku.

Esam gatavi sadarboties ar citām skolām un organizācijām, esam atvērti aktīvai līdzdalībai un pilsoniskai iniciatīvai.  

Atgriežoties no projekta apmācībām, izvērtējām mūsu līdzdalību, spējas un ieguvumus. Tagad tikai uz priekšu, jo mums ir tā lieliskā iespēja - izstrādāt projektu, lai piesaistītu finansējumu skolas pašpārvaldes darba uzlabošanai.

Esam ideju un motivācijas pilni, pārliecināti par savu ideju, ar prieku turpināsim iesākto! Tikai jaunā, vēl augstākā līmenī. Ticam, ka mums viss izdosies. Uz tikšanos Kontaktā 2024!

Skolas avīzes “Pēda” komanda


Tikšanās ar grāmatas “Draņķozols” autori

Sirsnīgie skolas laiku stāsti un jaukās atmiņas. Radošums un talants bijis gadu gadiem ar rakstnieci Aneti Grīnbergu.

Anete Grīnberga – rakstniece un māksliniece, grāmatas “Draņķozols” autore un Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas absolvente, dalījās ar savu pieredzi, ko viņa ieguva, topot par mākslinieci un uzrakstot grāmatu. Anetes radošums, plašās ieceres, sapņi un drosmīgā pieeja darbam ļoti iedvesmo un motivē. Sirsnīgie skolas laiku stāsti lika atplaukt un novērtēt mūsu tik mīļo un īpašo skolu. Kur gan bez šausmu stāstiem un leģendām, kas mīt tepat, mūsu skolas sienās.

Liels paldies par šo tik jauki pavadīto mācību stundu. Pateicoties Anetes radošumam un talantam, sajūsmā bija ikviens. Grāmatas autore ar savu dzīves stāstu un panākumiem iedvesmoja katru.

Skolas avīzes “Pēda” radošā komanda

Sveču balle, mūzika un grāfs Borhs

Februāris ir laiks, kad gaiss sāk smaržot pēc pavasara, dienas sliecas uz gaismas pusi un piesaulē no zemes ārā jau spraucas drosmīgākie asni.

Šajā laikā Marinzejas pilī uz balli sanāk sveces. Kādreiz, senos laikos, mūsu senči lēja sveces, lai tās apgaismotu tumšās dūmistabiņas un dotu kādu gaismas staru arī dvēselei. Šodien sveces ir kā skaistas dāmas, kuras rotā gan svētkus, gan ikdienu. Bet kas gan būtu svece bez svečtura? Tiem šogad bija veltīta sveču balle. Katrs, gan skolēns, gan skolotājs, pārlūkoja savus plauktus mājās, un uz skolu atceļoja visdīvainākās formas svečturi, viens skaistāks par otru. Arī māksliniece, mākslas skolas skolotāja Ineta Dzirkale un viņas audzēkņi priecēja mūs ar saviem māla svečturiem.

Nu jau kādus 20 gadus sveču izstādi saistām ar pils vakaru. Ziniet, cik reižu Marinzejas pilī noticis Pils vakars? 16 reizes! Tas ir vecums, kad senos laikos augstākās sabiedrības jaunkundzes drīkstēja apmeklēt balles. Bet tieši tad nāca lielais pārtraukums, kad mēs sēdējām mājās pie Zoom stundām datoru ekrānos un ar bažām pētījām, cik strīpiņu Covid testā. Bet Marinzejas pils skumji skatījās uz tukšo pagalmu.

Šogad tas atkal notiek. Plkst. 14.00  pagalmā ieripo autobuss ar mūsu senajiem pils draugiem – Varakļānu mūzikas skolas audzēkņiem un skolotājiem. Kāds prieks jūs atkal redzēt! Kā viesi atbrauca Vīpes pamatskolas skolēni. Atnāk arī mūsu pašu ļaudis no Atašienes.

Esam sarīkojuši arī nelielu izstādi – no vecās fotogrāfijas valdonīgi noskatās pats pils grāfs Jozefs Pēteris Kazimirs fon der Borhs, viņam blakus mīļi smaida jaunā sieva Doroteja. Varēja aplūkot fotogrāfiju albumus, kuros redzama mūsu skaistā pils. Interesanti, ka Marinzeju dažādās grāmatās piedēvē gan Vidzemei, gan Latgalei, gan Zemgalei.

Atgriezāmies arī tajos tālajos laikos, kad svētkos nesūtījām īsziņas, bet rakstījām apsveikuma kartiņas. Izstādē varēja aplūkot arī šīs pagātnes liecinieces. Šodien tas liekas tik aizkustinoši!

Svētku uzvedumā šoreiz Marinzejas pilī satikās Jozefa Borha bērni – Matilde Felīcija (Līva), Staņislavs Eduards (Sandijs), Jozefs Antons (Rihards), mazais Teodors (Raivis) un Marija Doroteja Jozefīne Kristīne (Santa). Nerātnos bērnus pieskatīja guvernante (Jolanta), bet pils teikas stāstīja dāmas un kungs, kurus ikdienas dzīvē sauc Amanda, Sofija un Ralfs.

Varakļānu mūzikas skolas audzēkņu koncerts iepriecināja un pārsteidza visus. Daudzi bērni pirmo reizi dzirdēja dzīvu klasisko mūziku. Pie tam savu vienaudžu izpildījumā! Vai tas nav brīnums?

Šī diena beidzās kā beidzas visas dienas. Bet sabiezējot vakara krēslai un tumsai iesēžoties logos, cerams, daudziem palika prieks kā gaiša sveces liesmiņa.

Pasākums veidots, sadarbojoties teātra un novadpētniecības pulciņu dalībniekiem.

Piedalāmies Drošāka interneta dienas norisē

2.-4.klases skolēni risināja rēbusus un pārrunāja atbildes. 4.klases skolēni noskatījās arī video "Tu esi tas, ko tu dari! Arī internetā!".

5.-9.klases skolēni pēc video noskatīšanās pildīja testus, pārdomājot savu rīcību internetā, uzzinot jaunus vārdus un jēdzienus, kā arī noskaidrojot, kā dažus vārdus, ko paši lieto angliski, vajadzētu lietot latviešu valodā.


Veselīgo smūtiju meistarklase

31. janvārī bija lieliska iespēja iepazīt jaunas, eksotiskas garšas veselīgo smūtiju meistarklasē kopā ar Luīzi.

Luīze ir brīvprātīgā no Vācijas, kas piedalās organizācijā  “European Solidarity Corps”.  Kopā ar Luīzi katrs no mums brīnišķīgi pavadīja laiku, izmēģināja jaunus un veselīgus dzērienus, kā arī iepazina viņu kā personību.

Pateicoties Luīzei, šī bija lieliska iespēja un pieredze pilnveidot savas svešvalodu prasmes, pamēģināt kaut ko pavisam jaunu un vēl nepieredzētu. Protams, katrs  papildināja arī savu recepšu klāstu.

Process bija ļoti aizraujošs un interesants. Pateicoties komandas darbam un ar Luīzes palīdzību,  katrs no klātesošajiem varēja degustēt triju veidu smūtijus. Kurš bija tavs favorīts? Saldā pina colada, varbūt atsvaidzinošā avene, vai pat mandeļu mix?

Liels paldies visiem, kas piedalījās, Krustpils jauniešiem un, protams, Luīzei!

Skolas avīzes “Pēda” radošā komanda

Barikādes atceroties


20. janvārī visā Latvijā tika atzīmēta 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Arī Atašienes skolā šajā dienā notika starpdisciplināra nodarbība 5.-9. klašu skolēniem “Barikādes atceroties”.

Skolēni tika sadalīti četrās grupās, katrai grupai bija jāsameklē informācija par noteiktu barikāžu vietu – par Doma laukumu, Zaķusalu, Augstāko Padomi vai Ministru Padomi. Skolēni ieguva informāciju par šīm vietām, salīdzināja, kā tās vietas izskatījās tad un tagad, kas ar to vietu  saistīts. Noskaidroja, kāpēc tieši šīs vietas bija tās, kuras vajadzēja nosargāt. Skolēni nodarbības beigās prezentēja savu darbu, iepazīstinot pārējās grupas ar svarīgo informāciju. Prezentācijas beigās katra grupa arī dziedāja to dziesmu, kura, viņuprāt, bija visatbilstošākā barikāžu laikam – “Div dūjiņas”, “Gaismas pils”, “Vella kalpi”, “Tik un tā”.

Nodarbība bija interesanta, izzinoša un sniedza daudzas atbildes par tā laika notikumiem Latvijā.

Paldies vēstures skolotājai Marutai Ķesterei par organizēto nodarbību.

Skolas avīzes “Pēda” radošā komanda


Ziemassvētku ekskursija

22.decembrī Atašienes skolas 5.-9. klases skolēni devās ekskursijā uz Rēzekni, lai projekta "Latvijas skolas soma" ietvaros apmeklētu muzejpedagoģisko lekciju „Latgales Atbrīvošanas piemineklis – no idejas līdz sirdij” Latgales Kultūrvēstures muzejā un noskatītos filmu “Ziemassvētki Džungļos” Latgales Vēstniecībā „Gors”.

Rēzeknē - Latgales sirdī,  atrodas atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra". Bet vai tu zini aizraujošo stāstu, kas slēpjas aiz tā? Leģendas un fakti, kas mīt tās sirdī, tika atklāti zinātkārajiem skolēniem. Muzeja telpas bija kā laika kapsula, katrs varēja iejusties Padomju Savienības laikā un atskatīties vēsturē. Sajūsmā iemirdzējās acis no tik burvīgām ekspozīcijām un aizraujošajiem gides stāstiem. Guvām daudz interesantas un jaunas informācijas.

Pēc muzeja mēs devāmies piedzīvojumos uz džungļiem, lai tiktos ar Ziemassvētku šamani un izpētītu džungļu vistumšākos nostūrus. Filmas galveno varoņu Paulas un Akima piedzīvojumi katram atgādināja to, ka, Ziemassvētku brīnumam ticot, tas vienmēr piepildās. Filma bija ļoti sirsnīga un pamācoša.

Liels paldies mūsu skolotājiem, kas organizēja šo ekskursiju, no tās mēs ne tikai mācījāmies, bet arī lieliski atpūtāmies un pavadījām laiku kopā. Semestra noslēgums  brīnišķīgi pavadīts. Uz tikšanos jaunajā mācību gadā!

Skolas avīzes “Pēda” radošā komanda

Tēvzemes nedēļa

Latvija liekas tik pazīstama un maza, bet īstenībā tā ir tik liela un plaša. Mūsu bagātība slēpjas latvju rakstos. Tos mēs cītīgi pētījām un iepazinām latvju zīmju spēku, katrs atklājām sev kaut ko jaunu. Atjautība un komandas gars bija jūtams katrā. Gan dziedādami, gan dejodami mēs iepazinām mūsu Latviju. Pašu veidotajos svečturos tika iedegtas sveces, kas tiešām aizkustināja, jo radās apziņa, ka godā celt un rotāt mūsu Latviju var jebkurš - gan mazs, gan liels. Katrs guva kādu mācību, bija jūtams šis svētku gars, par kuru visi tik ļoti runā.

Tēvzemes nedēļa Atašienes skolā šogad sākās ar Mārtiņdienas tirdziņu.

Skola smaržoja, visi rosījās skolas vestibilā, bērnu smaidīgās acis mirdzēja. Priecēja bērnu un māmiņu gatavotie rokdarbi, gardumiem pilnie groziņi, tā vien gribējās nogaršot katru ar mīlestību cepto kārumu, pielaikot greznās rotas un talismanus. Šogad tirgot gribētāju rindas bija kuplas – 18 jaunieši pārdeva savu ražoto produkciju. Veicās kā nu kuram, bet Mārtiņdienas tirdziņā katrs atrada sirdij ko tīkamu.

Klāt 11.novembris – Lāčplēša diena.

Tradicionālais lāpu gājiens sākās pie mūsu skaistās skolas, kad tika skaitīti dzejoļi  un dziedātas patriotiskās dziesmas. Neskatoties uz stipro vēju un lietu, kurš neatlaidīgi dzēsa lāpu uguntiņas, katra sirdī iemirdzējās cerību stariņš par mūsu stipro un gaišo Latviju.

Tēvzemes nedēļas noslēgumā ziemas glāsts jau bija jūtams, tikai ziņkārīgās acis iemirdzējās, un mēs devāmies pārgājienā izpētīt Atašienes zināmi nezināmos nostūrus. Ja cieši ieklausies, koku lapu šalkoņa tev izstāstīs tās maģiskos stāstus, grāfa Borha kapenes liks tev bailēs sastingt, bet leģendas turpinās nemitīgi vīties tev apkārt. Fantāzijās krāsotās ainavas atvērs tev acis uz mūsu tik mazo, bet rosīgo Atašieni.

Atašiene lāpu gaismās kā Latvijas naksnīgās debesis mirdz, karogs mastā tām plīvo līdz. Mūsu muiža košās jostās ietīta, daiļām zīmēm rakstīta. Mārtiņdiena silti nosvinēta, ziemu aicinot.  Zināmi nezināmie Atašienes nostūri zinātkārām acīm atklāti. Tradīcijas godam atsaucot atmiņā, Latviju siltiem vārdiem apdziedot, dancojot un godinot, ne tikai skolas sienās ieplūda svētku gars, bet arī katra sirdī.

Tēvzemes nedēļa tiešām bija ļoti sirsnīga un jēgpilna. Liels paldies mūsu skolotājiem par skaisto pieredzi un, protams, paldies arī katram, kurš bija aktīvs un piedalījās.

Meža ekspedīcija

15. septembrī 6./7. klase devās mācību ekskursijā uz Rēzekni. Iepriekšējās dienās laiks bija lietains, tāpēc mēs arī gatavojāmies šādiem laika apstākļiem. Dodoties ceļā, sapratām, ka mūs gan saulīte lutinās, un tā arī bija visas dienas garumā.

            Mūsu pirmais pieturas punkts skaistā meža masīvā  Janopolē aiz Rēzeknes. Tur mūs sagaidīja LVM darbinieku komanda, un Meža ekspedīcija trīs stundu garumā varēja sākties. 11 tematiskajās pieturās,  pildot dažādus uzdevumus, iepazinām mežu. Uzzinājām daudz interesanta – ko iegūst no koksnes, kā kopt un sargāt mežu, iemācījāmies skaitīt kokus izcirtumā un noteikt gan koku augstumu, gan vecumu. Uzzinājām, kas ir meža selekcija un guvām atbildes uz daudziem interesantiem jautājumiem. Visiem ļoti patika uzbūvēt koka tiltu bez naglām un pārliecināties, ka tam var droši doties pāri. Pēdējā stacijā bija stāstījums un demonstrācija par drona izmantošanu meža apsaimniekošanā, un katram par atmiņu no šī interesantā izzinošā pasākuma bija fotogrāfijas, kas uzņemtas no drona.

            Pēc ekspedīcijas atgriezāmies Rēzeknē un gida pavadībā izstaigājām Austrumlatvijas reģionālo daudzfunkcionālo centru jeb Latgales vēstniecību GORS. Tagad mēs zinām, ka tur ir ne tikai akustiskā koncertzāle, bet vēl citas interesantas telpas, kas izvietotas ēkas 6 stāvos.

Diena noslēdzās ar sportiskām aktivitātēm batutu un labirintu centrā.

            Esam priecīgi, ka izdevās tik skaista un interesanta diena kopā ar mūsu skolotājām Vitu un Ilzi. Paldies  Latvijas valsts mežu komandai par lielisko iespēju daudz uzzināt un aktīvi pavadīt laiku skaistā meža ainavā.

Atašienes skolas 6./7.klase

5. un 8./9.klases rudens ekskursija

14.septembra rudenīgajā rītā Atašienes skolas 5.un 8./9.klases skolēni devās ekskursijā uz Lūznavas muižu, lai programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedalītos vides izziņas spēlē “Muižas sikspārņa Mūža misija”, kas ļāva skolēniem labāk iepazīt parkā atrodamās dabas kultūrvēsturiskās vērtības un nostāstus.

Pēc nopietnas vides izzināšanas devāmies uz  aktīvu un emociju piepildītu atpūtu šķēršļu trasē “Rāznas priedes” Rāznas nacionālajā parkā, kur ikviens varēja pierādīt savus spēkus dažāda augstuma virvju trasēs. Kādam tas bija izaicinājums pārvarēt savas bailes, kādam vienkārši patīkama atpūta svaigā gaisā. Pēc 2 stundām aktīvas atpūtas devāmies uz mājražotāju darbnīcu "Cukurella" Dricānu pagastā, kur tiek piedāvātas saldumu, mājas saldējuma degustācijas un iegādes iespējas. "Cukurella"

 gatavo ābolu biezeņa zefīrus, marshmallow pastilas, macarons un bezē cepumus, eklērus un popkūciņas. Skolēniem tika dota iespēja pašiem radoši darboties un veidot popkūciņas, kuras varēja gan degustēt, gan arī kā cienastu vest uz mājām.

Ekskursija bija izdevusies un visi ar gandarījuma sajūtu devāmies mājās, lai dalītos savos iespaidos par redzēto un piedzīvoto.        

Skolas avīzes “Pēda” radošā komanda

1.-4.klases rudens ekskursija

13.septembrī Atašienes skolas sākumskolas skolēni devās izzinošā ekskursijā iepazīt savu novadu.

Pirmais apskates objekts bija Krustpils pils, kurā mācījāmies gatavot ziepes un apskatījām pils telpas. Tālāk ceļš mūs veda uz Donas maiznīcu, kur iepazinām maizes cepšanas īpatnības. Vērojām, kā lielās bļodās rūgst maize, kā no mīklas top kukulīši, kā gatavos kukulīšus sagriež un safasē. Bet pats galvenais, ka to visu arī paši varējām nogaršot. Viesojāmies arī z/s Vīnkalni, kur top gardā rapšu eļļa.

Skolēnu, vecāku un skolotāju vārdā sirsnīgs paldies Krustpils pils darbiniekiem, Donas maiznīcai un z/s Vīnkalni par jauko uzņemšanu.

Sākumskolas skolotājas

Rudeni sagaidot

Kā tev klājas jaunajā mācību gadā? Vai jau esi novācis rudens bagātīgo ražu? Vai jau esi sajutis rudens maigo glāstu?

Bet pats galvenais, vai tu esi apskatījis šīs krāšņās kompozīcijas? Ja vēl nē, tad droši brauc pie mums un apskati tās, katrs ir pielicis savu roku, rotājot skolas pagalmu.

            Ķirbītis saulītē lepni greznojas, izrādot katru savu ziediņu. Ak, tie skaistie raksti! Vai, un tās mirdzošās, priekpilnās puķes tā arī neļauj vasarai aiziet!

            Kas tad tā tāda? Vai tik tā nav mūsu varenā sēne? Astoņi braši ķipari būs to te atnesuši. Tik paskat, kādas šogad sēnes mežā aug.

            Taurenīt, nelido vēl prom! Lūdzu, paliec vēl pie mums. Lai tavi saulainie spārni vienmēr silda mūs.

            Rudentiņ, kur tu tā steidzies? Kļavai lapas jau daiļi sārto, kā uguns liesmas mirgo.

            Pat ezīši jau meklē ziemas krājumus, paskat, cik daudzi ābolīši ir sasprausti uz asā kažociņa.

            Lietussargs tur tālumā vēl  gaida savu kārtu. Pat ja tas ir tikai no skaistiem ziediem, atceries – tas vienmēr tevi pasargās no bargajām lietavām.

            Novēlu, lai tavs rudens būtu tikpat piesātināts, krāsains kā mūsu kompozīcijas.

Protams, neaizmirsti par drošības noteikumiem un atceries, ka nekad nav nepiemērotu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs.

Skaistu rudeni jums novēl Atašienes skolas avīzes “Pēda” radošā komanda


Adaptācijas diena

Sveiks, skolēn! Vēl neesi aizmirsis mūsu adaptācijas dienu? Bet kā to var pat aizmirst, ja jaunais mācību gads mums katru gadu sākas ar to. Arī šī gada 2. septembrī Atašienes skolā notika tradicionālā adaptācijas diena.

Skat, re, kur skrien tas pazudušais cipars Astoņi, kāds nebēdnis! Vai tiešām esi atradis visus ciparus stacijā “Meklē!”

Tā…. Jēkabpils ir šeit, Ventspils ir tur. Bet kur gan ir nomaldījusies mūsu plašā Daugavpils? Stacija “Mācies!” tev palīdzēs to atrast.

Seši mazi bundzinieki, zirgi… Nē, tomēr kaut kas  nesanāk! Ak vai, tautas dziesmas pavisam jau aizmirstas! Neuztraucies, tās tu atcerēsies stacijā “Sakārto!”

Tautas dziesmas saliktas, atliek tikai kārtīgi tās izdziedāt. To tu darīsi stacijā “Dziedi!” Tu tik Paklausies, cik burvīga melodija un ritms tev sanāk!

Tenisa bumbiņa atlec, tā iekrīt grozā, grozs ir kastē, kaste uz kamieļa muguras! Nu tas tik būs stāsts, vai palīdzēsi izdomāt sižeta turpinājumu? Kādi tik spoku stāsti un aizraujošas leģendas ir radušās stacijā “Atceries!”

Loki uz pusēm, loki pa labi, loki pa kreisi, loki uz Āru. Nu beidzot salocījām mūsu kubu, tas gan bija sarežģīti. Kubus droši vari apskatīt stacijā “Loki!”

Skat, vai tik tās nav mūsu krāsainās pīlītes, Cita par citu raibāka. Viena ar rozā spārniem, otra ar zaļu knābi! Nāc un izkrāso savu pīli stacijā “Atpazīsti!”

Ak, kur gan aizbēga tā vasariņa, gardie smiekli, laiskais vējiņš, skriedams caur matu šķipsnām, saules gleznotās zelta debesis jau Ir aizpeldējušas prom tālumā… Atrodi skaistumu katrā gadalaikā stacijā “Saceri!”

Mana dzimšanas diena ir 5. decembris, tātad Jau violetais aplītis. Kad tev ir dzimšanas diena? Nāc un atzīmē to mūsu skolas saimes dzimšanas dienu kalendārā stacijā “Radi!”

Es gribētu filmu vakaru, es gribētu tikties ar spēka vīru, es gribu Aizbraukt ekskursijā… Ideju tev gan daudz, bet neuztraucies, mēs ņemsim vērā katru no tām stacijā “Runā!”

Tā sieviete ar Sarkano jaku izskatās aizdomīga, bet tas vīrietis kaut ko tur kabatā. Kurš gan beigās ir vainīgais? Stacija “Meklē” tiešām lika aizdomāties.

Un, ja tu esi bijis vērīgs un acīgs lasot, tad tu noteikti atšifrēsi dienas nosaukumu.

Mēs tevi laipni gaidām nākamajās stacijās un vienmēr esam gatavi palīdzēt.

Sveicienus Tev sūta Atašienes skolas avīzes “Pēda” radošā komanda